Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

 

Ivetas Laures

personālizstāde "NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“

11.07.2020. – 22.08.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, no 11. jūlija līdz 22. augustam būs apskatāma mākslinieces Ivetas Laures personālizstāde „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“.

Izstādes atklāšana notiks 10.jūlijā, no plkst.18.00 līdz 21.00.

 

„NEVER GIVE UP!“ ir izplatīts, masu kultūrā bieži lietots izteiciens. Iveta Laures personālizstādes nosaukumā tas ienāca kā gatavs uzraksts uz auduma, no kura tapa mākslas darbs ar tādu pašu nosaukumu. Šis izteiciens māksliniecei likās personiski ļoti aktuāls. Atziņa, ka dzīvē ļoti svarīgi ir tieši – nepadoties. Nevis uzvarēt kādās konkrētās cīņās vai iegūt apkartējo vērtējumā nozīmīgas balvas, bet neatmest savas vērtības, saglabāt mērķus un īstenot sapņus, jo brīdī, kad to atmet, to visu arī zaudē. Zaudē savu dzīvi. Dzīvi, kas tāpat paiet ļoti ātri.

Iveta Laure 2018. gadā ieguva Latvijas Mākslinieku  savienības (LMS) rīkotās izstādes „Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks“  balvu – iespēju izveidot  personālizstādi LMS galerijā. Personālizstādē „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“ būs apskatāmi mākslinieces jaunākie darbi, kā arī tādi darbi, kas līdz šim nav bijuši eksponēti Rīgā - apjomīgi objekti „100 m MĀKSLAS“ (2017) un „Prosecco kleita - dzirkstošie mirkļi“ (2019), kas radīti un eksponēti Starptautiskajā Aizputes rezidenču centrā SERDE, kā arī objekts „PRIVĀTI LV“ (2018), kas tapis īpaši izstādei „100 Latvijas mākslā“ Daugavpils Marka Rotko centrā.

Izstādi veido konceptuāli objekti un instalācijas, kas tapuši atsaucoties uz personiskām sajūtām un pārdzīvojumiem, sociālā kritika. Tēlu struktūrā daudz lietu no sievietes pasaules (garderobes). Tās atbilstoši katrai konkrētai iecerei piešķir vēstījumam romantisku, intīmu vai provokatīvu raksturu un autores personības identitāti. Mākslas darbu izveidē lielākoties tiek izmantoti šķiedras, „ready-made“ materiāli un arī fotogrāfija.

 

Iveta Laure ir māksliniece un mākslas pedagoģe, kura ir viena no aktīvākajām laikmetīgās kultūras paradigmas veidotājām Latvijā. Mākslinieces daiļradei raksturīga multimediāla pieeja un provokatīvs raksturs. Iveta Laure beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļu. Rīkojusi vairākas personālizstādes, veidojusi vides objektus, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārzemēs.

 

Izstādi „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“ rīko biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība“, projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Starptautiskais Aizputes rezidenču centrs SERDE.



 

Zaigas Putrāmas

personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”

13.03.2020.-05.04.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, no 13. marta līdz 5. aprīlim būs apskatāma mākslinieces Zaigas Putrāmas personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”.

Māksliniece Zaiga Putrāma šobrīd strādā akvareļglezniecībā pie ļoti personiska projekta “Saules satiekas”. Lielformāta akvareļglezniecības darbi, kas būs apskatāmi izstādē “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”, ir ieturēti abstraktā ekspresionisma stilistikā un krāsā pauž mākslinieces šī brīža vēlmi veidot, radīt un pārveidot nosacītās iedomu pasaules. Nezināmais šinī procesā ir mērķis.

Pēc studiju noslēguma un dalības Latvijas mākslā nozīmīgajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (1984) māksliniece uzsāka ilgo sevis meklēšanas ceļu – pievērsās tekstilmākslai, tajā rodot tradicionālu formu un izteiksmes līdzekļu jaunus postmodernās stilistiskas risinājumus, kas atbilstoši 20.gs. beigu latviešu vizuālās mākslas protesta un dekoratīvisma paradigmai. Mainoties laikmeta modes uzstādījumiem, Zaiga Putrāma izmēģinājusi iespēju apgūt prasmes psiholoģijā, sasniegt augstu sensivitātes pakāpi, kļūt par personības izaugsmes treneri, kā arī veidot autores pedagoģiskās programmas ar utopijas iezīmēm, kas ir viņas šī brīža radošais uzstādījums. Māksliniece cenšas atbrīvoties no mākslas priekšmetu materialitātes un dizaina priekšstatu uzspiestiem uztveres žņaugiem un ierobežojumiem, veidot un atkārtot savā daiļrade jau veikto “tradicionālo pieņēmumu” revīzijas aktu.

 

Izstādes “Cilvēki pamana, kā saules satiekas” atklāšana notiks 2020. gada 13. martā:

plkst. 17.00 – kompozīcijas stunda;

plkst. 18.00 – izstādes atklāšana;

no plkst. 19.00 Argentīnas tango meistarklase.

 

Izstādes “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”  laikā norisināsies kompozīcijas stundas mākslinieces Zaigas Putrāmas vadībā:

otrdienās  no plkst. 15.00 – 17.00;

ceturtdienās no plkst. 15.00  – 17.00;

sestdienās plkst. 13.00.



 

Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”,  LMS muzejā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

 

03.03.2020. – 12.04.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas – Medenes darbnīca”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā,  izveidota jauna ekspozīcija “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”.


Ekspozīcijas iekārtotājs un idejas autors, gleznotājs Jānis Purcens skatītājam un sev dod kreatīvu uzdevumu – pētīt. Izpētes objekts tiek definēts kā dažādu mākslas priekšmetu simbioze telpā, kas rodas tēlnieka Igora Dobičina stiropora skulptūras un Jāņa Purcena autortehnikā tapušo gleznu vizuālajā mijiedarbībā.

Jāņa Purcena gleznās krāsa ir meklējoša un dzīva. Mākslinieka rokās tai tiek rasts arvien jauns, eksperimetāls piesitiens, gleznojot sižetu – mākoņus, kas vijas cauri Jāņa Purcena daiļradei. Tēlainie fantomi un simboli raksturo un mēģina mēmi, ar krāsas palīdzību skaidrot mākslinieka gleznu vēstījumu. Ekspozīcijā kā uzrunājamais objekts, siena, kur atstaroties  gleznu enerģijas lādiņam, konceptuāli nostādīta Igora Dobičina skulptūra “Ceturtais no baltajiem apokalipses jātniekiem” vai “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem”, ar kuru tēlaini telpā polemizē Jāņa Purcena glezniecība. Jo ekspozīcijas sarunas tēma ir, kā stilistiskais uzstādījums, kas jau ir konceptuāli piesātināts, ievieš atšķirīgu mākslas veidu darbu eksistenciālo un kompozicionālo savietojamību telpā. Mākslas forma un krāsa, masa un vibrācija – izpētes izejas dati, ko izstādē jāizmanto skatītājam.

Izstādē “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra” ir iekļauti Jāņa Purcena gleznu cikla “Ainavismi 2018” darbi, kas tapuši Līvānos “Mūsdienu mākslas galerijā” (MMG) rezidenču programmas pilotprojekta laikā, kā arī Igora Dobičina stiroporā veidotā lielizmēra skulptūra, ieturēta modernisma stilistikā.


Izstāde LMS muzejā būs apskatāma līdz 2020. gada 12. aprīlim.

Izstādi rīko LMS muzejs un MMG (Līvāni).


Izstāde “Ābols. Ripo. Jūra.”

21.02.2020.-08.03.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ir apskatāma vizuālās mākslas izstāde “Ābols. Ripo. Jūra.”. Izstādē pārstāvēti darbi no LMS muzeja kolekcijas: portreti, ainavas, marīnas un klusās dabas (dažādās glezniecības tehnikās), monumentālie zīmējumi,  kā arī “Prezidentu zālē” eksponēti LMS biedres, mākslinieces Dzidras Baumas akvareļi.

 

Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” ekspozīcija veidota LMS telpām ierastā, intuitīvā telpas iekārtojuma uzbūves un apguves manierē – gleznām, zīmējumiem, akvareļiem izstādē optiski tiek piešķirta iespēja atrasties un būt fiksētiem kāpjošā, frontālā ritmikā. Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” uzstādījums ir aplūkot mākslas darbus to suverēnajā vienreizīgumā, neuzspiežot atlases slogu, bet skatītājam tiek sniegta iespēja vērot atšķirīgu autoru dažādu stilistisko un laika posmu sniegumu, iesaistoties darbu un ekspozīcijas analizē.  Noteicošā izstādes ekspozīcijas modelējošā svira ir harmoniska, bet tajā pašā laikā telpu deformējoša – darbi (gleznas, zīmējumi, akvareļi) iekārti slīpi ar rāmja vai lapas stūri virzienā pret grīdu, kāpinot uztveres spriedzi. Skatītājs šadā izkārtojuma risinājumā, iespējams, var zaudēt vertikalitātes un ierastās stabilitātes sajūtu, toties tas veicina iedziļināšanos darba kompozicionālā uzbūvē.

 Izstādē ir pārstāvēti autori: Dzidra Bauma, Vilis Ozols (1929-2014), Gulnāra Skutele, Raitis Hrolovičs, Ieva Markēviča-Caruka, Maija Bērziņa, Iveta Priedīte, Juris Kaksis, Laine Kainaize, Anete Kalniņa, Jānis Pauļuks (1906-1984), Inese Sudare. Izstādē “Ābols. Ripo. Jūra.” eksponētajiem darbiem šķietami tiek rīkots kompozicionāls stabilitātes tests. Skatītājs ir aicināts vērot mākslinieku atšķirīgās pieejas kompozīcijas risinājumam, kā mākslas darba radīšanas svarīgākajam elementam. Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” darbos iestrādāto kompozīciju uzbūves izteiksmība nav atkarīga no mākslinieku izvēlētām stilistikām, tematikām, bet no autoru personīgajām sajūtām un redzējuma.

 

Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” koncepcijas un dizaina autori:

Igors Dobičins, Ansis Dobičins.



Maija Dragūne "Karnevāls", 2002. Litogrāfija

 

Uzruna akmeņkalim Dzintaram Raiņa kapos, Rīgā, gadumijā. Tā notiek kapsētas alejā starp K. Zemdegas veidoto kapa pieminekli J. Rainim un krematorijas ēku, ar skatu uz T. Zaļkalna kapa pieminekli, ko veidojis K. Baumanis.

 

Laika ritējums paliek īsāks un domu pavediens mirklīgāks. Pasaulīgās lietas turas un pastāv mūsu apziņā līdzvērtīgi dažādo līmeņu publicitātes kampaņām. Taču joprojām skan aicinājums māksliniekiem: saglabāt "klasiskās", tehniskās prasmes vizuālos mākslas veidos, turpināt izkopt meistarību, spēju redzēt un atveidot savu pasaules "skaistumu". Par radošo sāncensību un stilistisko tīrību šobrīd nevar būt runa, pat aicinājums kritikai ir lieks. Sāncensību, kurā kristalizējas tēmas, viedokļi, veidojas skaidrais redzējums uz lietām, šobrīd pat nevar vēlēties. Mēs esam liecinieki brīdim, kad rodas jauns, cits vizuālās mākslas veidols, minētais brīdis ilgst jau 30 gadus.

Finansējuma avotu redukcijā valsts vizuālās mākslas attīstību un stratēģiju ir novēlējusi oligarhiem, kas, nomainot klanus, veic šo uzdevumu ar privātām simpātijām un ieskatiem profesionālajā atlasē un pēctecībā. Māksliniekiem, kas mācījušies, cerējuši un strādājuši, uzturot radošo līmeni, it kā viņu darbi nokļūtu So...by izsoļu namā, jāsaprot, ka tādu līdzekļu un pieprasījuma Latvijā nav. Nodrošināt māksliniekiem darbu un garantēt radošā procesa nepārtrauktību nav iespējams. Mākslas pašeksistence šobrīd ir nejaušību nevis likumsakarību sakritība. Ekonomiskā situācija valstī veicina haotiskus procesus vizuālās mākslas jomā. Kultūras funkciju loka paplašināšana secīgi rada māksliniecisku kvalitātes normu neesamību, un vizuālās mākslas procesu personāla “kultūranalfabētisms” rezultējas loģisko prioritāšu atvietošanā ar lobismu. Paviršība un lobisms, kas rada iluzoras finansiālās partnerības bez māksliniecisko vērtību pienesuma ir stagnatīvas. Finansēta stagnācija veicina “lieliski rīkotu un menedžētu pasākumu” tapšanu, ar viduvējiem un vājiem darbiem kūrētas ekspozīcijas. Māksla, kas nepieciešama šobrīd, ir tā, ko var publiski nopirkt augstskolas mācībspēks un slepus prominents advokāts, par stilu var noklusēt. Grūti spriest ar kādu mākslas izpausmi var pārsteigt Purvciemu, Ziepniekkalnu, Dobeli vai Api. Lai to paveiktu ir nepieciešama nopietna izglītība, skola, sāncensība, pieredze un prasme strādāt un cienīgi uzrunāt "telefonplanšetes cilvēku". “Atmodas” sākumā mākslinieki ar saviem darbiem varēja bliezt kā “kalašņikovs”, neprecīzi, toties sociāli aktīvi un skaļi. Šobrīd mākslas darbs rezonē, kā ”plaukšķene vai kūciņa” izdomātā interjerā, kur “galvā tiek ziests propagandas biezpiens”. Pastāv arī cita iespēja, mierīgi sagaidīt VKKF Radošās personas atbalsta likuma stipendiju, jo nobērēt 20. gadsimtu uzreiz nevar.

 

Dzintars atvainojas par nevaļu, novēl to labāko un dodas kalt, šķendējoties par budēļu stāstiem. Laimīgu un radošiem panākumiem bagātu Jauno gadu! Lai nesamisējas!

 



 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl

priecīgus Ziemassvētkus un radošu Jauno gadu!

 

Laimdots Mūrnieks (1922-2011) "Ziemas diena", 1963. Audekls, eļļa, 100x130 cm. LMS muzejs

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks svētku dienās:

24.12.19. – 12:00-18:00

25.12.19. – 12:00-18:00

26.12.19. – 12:00-18:00

31.12.19. – 12:00-18:00

01.01.20. – 12:00-18:00

 

LMS galerijā līdz 2020. gada 5. janvārim ir apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”.


 

 

Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde

“RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”

15.11.2019.-05.01.2020.

 

Š.g. 15. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, tiks atklāta LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”.

 

Mākslas pasaule, savā savpatnajā esības vēlmē, ir ļoti mainīga. Mākslinieks strādā, rada darbus, izstāda, cerot uz atzinību, šādi rodot ap sevi mākslas telpu, kurā skatītājs aplūko mākslas darbus, iepazīst tos, diskutē, piekrīt vai noraida. Mākslinieka galvenais iedarbības ierocis un spēks neslēpjas tikai izvēlētajā stilistikā vai spējā profesionāli pārvaldīt materiālu, bet viņa sniegtajā emocionālajā iedarbībā. Katra mākslinieku paaudze cenšas būt atšķirīga, darbos vai uzvedībā neatgādināt iepriekšējo. Bieži vien mākslinieku radošās segregācijas tendences veidojas tiem iekļaujoties grupās: pēc “galeriju” aptverto mākslinieku lokiem, radošajām biedrībām, pēc interesēm, vecuma vai darbavietas (visbiežāk tās ir mākslas izglītības iestādes). Šajās grupās  vērojamas šī brīža vizuālās mākslas tendences: dokumentāli reālistiskais tēlojums, kas vizuāli orientēts uz šķietami pārliecinošu objektīvismu, emocionāli tīkamas kamerstila ainavas, klusās dabas, portreta žanrs, stilistiski vienkārši būvēta kompozīcija, vienveidīgs tonālais un formālais risinājums, kas rada amatierisma sajūtu, retrospektīvi, stilistiskās atsaucēs un patapinājumos komponēti mākslas darbi un savas mākslinieciskās personības un varēšanas slēpšana vienkāršotās it kā laikmetīgās formās.

LMS pastāvēšanas viena no būtiskākajām darbības sfērām ir aktualizēt dažādu paaudžu profesionālo mākslinieku radošo darbību un izstādēs aicināt darbu autorus aizdomāties par savu būtību un personību mākslā, par tikai sev vien – katram autoram svarīgāko un raksturīgāko gan darbu saturā, gan kompozīcijā un meklēt atšķirīgo, aktuālo mākslā.

Izstādē „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” piedalīsies profesionāli vizuālās mākslas mākslinieki un šīs nozares vidusskolu un augstskolu studenti. Ekspozīcijā apskatāmos darbus, kas tapuši laika posmā no 2017.-2019. gadam, atbilstoši sev, savai mākslinieciskajai stilistikai un pārliecībai sagatavojuši 70 autori.

Ekspozīcijai iesniegtos darbus izvērtējusi LMS žūrija, kura izstādes „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” atklāšanā paziņos izvēlēto autoru, kurš iegūs LMS Balvu - iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2020./ 2021. gadā.

 

Izstāde „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” LMS galerijā būs apskatāma līdz 2020. gada 5. janvārim.

 

 


 

Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde

“RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”

15.11.2019.-05.01.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina profesionālus vizuālās mākslas un dizaina māksliniekus, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”.

 

Mākslas pasaule, savā savpatnajā esības vēlmē, ir ļoti mainīga. Mākslinieks strādā, rada darbus, izstāda, cerot uz atzinību, šādi rodot ap sevi mākslas telpu, kurā skatītājs aplūko mākslas darbus, iepazīst tos, diskutē, piekrīt vai noraida. Mākslinieka galvenais iedarbības ierocis un spēks neslēpjas tikai izvēlētajā stilistikā vai spējā profesionāli pārvaldīt materiālu, bet viņa sniegtajā emocionālajā iedarbībā. Katra mākslinieku paaudze cenšas būt atšķirīga darbos vai uzvedībā neatgādināt iepriekšējo. Bieži vien mākslinieku radošās segregācijas tendences veidojas tiem iekļaujoties grupās: pēc “galeriju” aptverto mākslinieku lokiem, radošajām biedrībām, pēc interesēm, vecuma vai darbavietas (visbiežāk tās ir mākslas izglītības iestādes). Šajās grupās  vērojamas šī brīža vizuālās mākslas tendences: dokumentāli reālistiskais tēlojums, kas vizuāli orientēts uz šķietami pārliecinošu objektīvismu, emocionāli tīkamas kamerstila ainavas, klusās dabas, portreta žanrs, stilistiski vienkārši būvēta kompozīcija, vienveidīgs tonālais un formālais risinājums, kas rada amatierisma sajūtu, retrospektīvi, stilistiskās atsaucēs un patapinājumos komponēti mākslas darbi un savas mākslinieciskās personības un varēšanas slēpšana vienkāršotās it kā laikmetīgās formās.

LMS pastāvēšanas viena no būtiskākajām darbības sfērām ir aktualizēt dažādu paaudžu profesionālo mākslinieku radošo darbību un izstādēs aicināt darbu autorus aizdomāties par savu būtību un personību mākslā, par tikai sev vien – katram autoram svarīgāko un raksturīgāko gan darbu saturā, gan kompozīcijā un meklēt atšķirīgo, aktuālo mākslā.

 

Profesionāli vizuālās mākslas un dizaina mākslinieki, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studenti ir aicināti pieteikt savu dalību izstādei „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” ar 1-3 vizuālās mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no 2017.-2019. gadam. Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.

 

Aizpildītu pieteikuma anketu - https://failiem.lv/u/bwnuqes2, autora CV, kā arī pieteikto darbu attēlus sūtīt uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv vai iesniegt personīgi LMS birojā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 25. oktobrim.

 

Izstādei „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks profesionāla žūrija. Darbi tiks eksponēti LMS galerijā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, no 2019. gada 15. novembra līdz 2020. gada 5. janvārim.

Izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES” atklāšanā žūrija paziņos autoru, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2020./2021. gadā.



 

Ingemāras Treijas personālizstāde

“Gads.”

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā

27.09.2019. - 27.10.2019.

 

27. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, notiks gleznotājas Ingemāras Treijas personālizstādes “Gads.” atklāšana.

Izstādē “Gads.” būs eksponēti gleznotājas, pedagoģes Ingemāras Treijas pēdējo gadu darbi, kuros tiek apcerēta tēma, kas veltīta cilvēka dzīves norisēm. Tēlainajā tēmas vēstījumā, dzīves posmi alegoriskās līdzībās tiek skatīti kā gadalaiki. Izstādes darbos autore vēlas rosināt skatītāju uz sarunu par emocijām, to nozīmi, meklējot savu dzīves ceļu, par dzīves pieredzi, asociācijām un simboliem.   

Mākslinieces Ingemāras Treijas izvēlētajā  koncepcijā “Izstādes galvenais tēls ir radošas personības psiholoģisks portrets. Attēlojamais cilvēks savā dzīvē piedzīvo dažādas emocijas. Tās katra aizved savā virzienā, veidojot dzīves ceļus, strupceļus - dzīves labirintu. Katram vecumam raksturīgs kādu noteiktu izjūtu vai emociju pārsvars. Bērnībā piedzīvojam krasas emocionālās pārmaiņas, bet briedumā jūtas kļūst dziļākas, un skatījums ir balstīts dzīves pieredzē. Katrā dzīves posmā mēs izdzīvojam savu emociju gammu. Tā šis labirints – dzīve iegūst  vairākas daļas, kas asociējas ar laika ritējumu dabā, kad gadalaiki nomaina cits citu. Tādēļ, līdzīgi vienam gadam vai visai dzīvei, arī šo izstādi var sadalīt nosacītos gadalaika posmos, kur katrā kādas emocijas spēlē noteiktu lomu”.

Izstāde “Gads.” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma no 27. septembra līdz 27. oktobrim 2019. gadā.

 

LMS galerijas darba laiks: pirmdiena – svētdiena, no plkst. 12.00 – 18.00.