Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izst?des Izst?des galerij? 2021 Izst?des galerij? 2020 Izst?des galerij? 2019 Izst?des galerij? 2018 Izst?des galerij? 2017 Izst?des galerij? 2016 Izst?des galerij? 2015 Izst?des galerij? 2014 Izst?des galerij? 2013 Izst?des galerij? 2012 Izst?des galerij? 2011 Izst?des galerij? 2010 Izst?des galerij? 2009 Izst?des galerij? 2008 Izst?des galerij? 2007 Izst?des galerij? 2006 Rudens 2006 Skats no augas ?irts Bis, Modris Brasli? - 21 Ieva Sara Breika L?ga Juka Vitolds Ka?erovskis Kuru k?pas Keramikas simpozijs Nikolajs Breiks Tekstils+X J?nis Kup?s Dzidra Ezergaile Imrans Nuralijevs Solveiga Vasi?jeva Fotogalerija Starptautiskie projekti Lok?lie sadarb?bas projekti Diskusijas Pas?kumi Aktualit?tes Kontakti

Vitolds Ka?erovskis

VITOLDS KA?EROVSKIS 80

 

 

 

Vitolda Ka?erovska izst?de velt?ta autora asto?desmitgadei.

1989. gada izdotaj? katalog? m?kslas zin?tniece, Latvijas M?kslas akad?mijas Inform?cijas centra vad?t?ja Ingr?da Bur?ne raksta:

"Savas es?bas un savas glezniec?bas pamatus vi?š radoš?s darb?bas laik? ir mekl?jis ?oti plaš? amplit?d?. K? satura, t? glezniecisk?s izteiksmes zi??. Ja m??in?tu vilkt taisni, kas uzr?da vi?a att?st?bas m?ksliniecisko principu noskaidrošanu, tad iez?m?tos ce?š no daudzfig?ru kompoz?cij?m l?dz portretam, no cilv?ka atkl?smes l?dz dabas t?la uztverei. Tas ir ce?š no st?stoš?m paties?b?m par konkr?t?m situ?cij?m par konkr?t?m situ?cij?m, ikdienas noris?m l?da cilv?ka ?r?j?s un iekš?j?s b?t?bas fiks?jumiem un v?l t?l?k l?dz visp?rin?tam dabas pasaules tv?rumam.

Šodien M. Marherte par Vitoddu ka?erovski atceras past?st?t :

Vitolds Ka?erovskis dzimis 1926. gada 17. oktobr? R?g?. 1941. gad? beidzis pamatskolu Fran?u licej? un 14. j?nij? kop? ar ?imeni izs?t?ts uz Rietumsibiriju. Latvij? atgriezies 1947. gad?  un 35 gadu vecum? vi?š iest?jas M?kslas akad?mij?, „lai izteiktu sevi  – ar kr?su un z?m?jumu”.

M?kslas akad?miju V. Ka?erovskis beidza pie profesora Ed. Kalni?a, m?c?j?s pie t?diem meistariem k? Ub?ns, Breikšs, Zari?š, Jansons.

Katrs no Akad?mijas meistariem ir kaut ko devis ar savu person?bu, savu attieksmi, ar savu dz?ves un M?kslas pieredzi.,, Atceros K?rli Jansonu, kas atv?ra acis uz cilv?ka gar?go b?t?bu. M?cot anatomiju, vi?š atkl?ja daudz nosl?pumu, p?c k? vadoties var atkl?t cilv?ka raksturu; vi?š run?ja ?oti vienk?rši – cilv?kam ir j?paz?st t? m?ja, kur? vi?š dz?vo. M?s redzam to, ko m?s zin?m”. „M?kslinieks daudz m?c?jies ar? no digariem – pasaules m?kslas skolot?jiem, no Velask?za, Ek Greko, Trenera, Konstebla.

Vi?š pats vair?k piev?rs?s ainavai, portretam un klusajai dabai. Str?d?ja pie da?d?m t?m?m. Vi?u interes?ja v?sture, notikumi Latvijas un citu tautu dz?v?. Lielu iespaidu bija atst?juši Sp?nijas pilso?u kara aculiecinieku st?sti. Vitolds Ka?erovskis str?d?ja pie lauku dz?ves t?m?m, atveidoja da?du paaudu cilv?ku portretus piem?ram, Egonu L?vu, K. Baronu, K Valdem?ru, E. Virzu. Vi?u saist?ja ar? j?ras ainavas, un m?kslinieks akt?vi piedal?j?s mar?nistu darbu izst?d?s. Paste?a tehnik? tapuši ce?ojumu cikli, „Atmi?as no ostas. Francija”, „Vec? Buh?ra”, „Austrumu mot?vs” . Vi?a j?ras ainav?s neiztr?kstoši j?tama zvejas v?ru raupj? ikdiena ar? tad, ja gleznotas laivas ir tukšas.

Ar lielu atbild?bu vi?š gatavoj?s savai pirmajai lielajai person?lizst?dei, kas notika M?kslinieku nam? 1989. gad?. Izst?de rosin?ja m?kslinieku apkopot atzi?as par savu ce?u m?ksl?, t?s vi?š ieskic?ja lakoniskiem, ekspres?viem v?rdiem. P?rlasot, š?s rindas šodien, j?tam m?kslinieka dz?ves sparu – to ener?iju, kas str?vo V. Ka?erovska darbos.

Atmi?as m?kslinieks akcent? ar? kr?sas noz?mi: „Kr?sa glezniec?b? ir visa t?s b?t?ba. Tas ir simbols. T?pat k? dzej? ir v?rdi, t? glezn? ir kr?sa”."