Vitolds Ka?�erovskis

VITOLDS KA?EROVSKIS 80

Vitolda Ka?�erovska izst?�de velt?ta autora asto?desmitgadei.

1989. gada izdotaj?� katalog?� m?�kslas zin?�tniece, Latvijas M?�kslas akad?mijas Inform?�cijas centra vad?t?�ja Ingr?da Bur?�ne raksta:

"Savas es?bas un savas glezniec?bas pamatus vi?š radoš?�s darb?bas laik?� ir mekl?jis ?oti plaš?� amplit?d?�. K?� satura, t?� glezniecisk?�s izteiksmes zi??�. Ja m??in?�tu vilkt taisni, kas uzr?�da vi?a att?st?bas m?�ksliniecisko principu noskaidrošanu, tad iez?m?tos ce?š no daudzfig?ru kompoz?cij?�m l?dz portretam, no cilv?ka atkl?�smes l?dz dabas t?la uztverei. Tas ir ce?š no st?�stoš?�m paties?b?�m par konkr?t?�m situ?�cij?�m par konkr?t?�m situ?�cij?�m, ikdienas noris?m l?da cilv?ka ?�r?j?�s un iekš?j?�s b?t?bas fiks?jumiem un v?l t?�l?�k l?dz visp?�rin?�tam dabas pasaules tv?rumam.

Šodien M. Marherte par Vitoddu ka?�erovski atceras past?�st?t :

Vitolds Ka?�erovskis dzimis 1926. gada 17. oktobr? R?g?�. 1941. gad?� beidzis pamatskolu Fran?�u licej?� un 14. j?nij?� kop?� ar ?imeni izs?t?ts uz Rietumsibiriju. Latvij?� atgriezies 1947. gad?� un 35 gadu vecum?� vi?š iest?�jas M?�kslas akad?mij?�, „lai izteiktu sevi – ar kr?�su un z?m?jumu”.

M?�kslas akad?miju V. Ka?�erovskis beidza pie profesora Ed. Kalni?a, m?�c?j?�s pie t?�diem meistariem k?� Ub?�ns, Breikšs, Zari?š, Jansons.

Katrs no Akad?mijas meistariem ir kaut ko devis ar savu person?bu, savu attieksmi, ar savu dz?ves un M?�kslas pieredzi.,, Atceros K?�rli Jansonu, kas atv?ra acis uz cilv?ka gar?go b?t?bu. M?�cot anatomiju, vi?š atkl?�ja daudz nosl?pumu, p?c k?� vadoties var atkl?�t cilv?ka raksturu; vi?š run?�ja ?oti vienk?�rši – cilv?kam ir j?�paz?st t?� m?�ja, kur?� vi?š dz?vo. M?s redzam to, ko m?s zin?�m”. „M?�kslinieks daudz m?�c?jies ar? no di�gariem – pasaules m?�kslas skolot?�jiem, no Velask?za, Ek Greko, Trenera, Konstebla.

Vi?š pats vair?�k piev?rs?�s ainavai, portretam un klusajai dabai. Str?�d?�ja pie da�?�d?�m t?m?�m. Vi?u interes?ja v?sture, notikumi Latvijas un citu tautu dz?v?. Lielu iespaidu bija atst?�juši Sp?�nijas pilso?u kara aculiecinieku st?�sti. Vitolds Ka?�erovskis str?�d?�ja pie lauku dz?ves t?m?�m, atveidoja da�?�du paaud�u cilv?ku portretus piem?ram, Egonu L?vu, K. Baronu, K Valdem?�ru, E. Virzu. Vi?u saist?ja ar? j?ras ainavas, un m?�kslinieks akt?vi piedal?j?�s mar?nistu darbu izst?�d?s. Paste?a tehnik?� tapuši ce?ojumu cikli, „Atmi?as no ostas. Francija”, „Vec?� Buh?�ra”, „Austrumu mot?vs” . Vi?a j?ras ainav?�s neiztr?kstoši j?tama zvejas v?ru raupj?� ikdiena ar? tad, ja gleznotas laivas ir tukšas.

Ar lielu atbild?bu vi?š gatavoj?�s savai pirmajai lielajai person?�lizst?�dei, kas notika M?�kslinieku nam?� 1989. gad?�. Izst?�de rosin?�ja m?�kslinieku apkopot atzi?as par savu ce?u m?�ksl?�, t?�s vi?š ieskic?ja lakoniskiem, ekspres?viem v?�rdiem. P?�rlasot, š?s rindas šodien, j?tam m?�kslinieka dz?ves sparu – to ener?iju, kas str?�vo V. Ka?�erovska darbos.

Atmi?as m?�kslinieks akcent? ar? kr?�sas noz?mi: „Kr?�sa glezniec?b?� ir visa t?�s b?t?ba. Tas ir simbols. T?�pat k?� dzej?� ir v?�rdi, t?� glezn?� ir kr?�sa”."