21 - Modris Brasli?�, ?irts Bi�s

„21”

Modra Brasli?a gleznas un ?irta Biša fotogr?�fijas

Ir v?rts mekl?t cilv?ka pieder?bu procesiem, kas ir neatkar?gi no soci?�laj?�m vai politiskaj?�m konvencij?�m, rasu vai reli?iskaj?�m atš?ir?b?�m laik?�, kad notiek civiliz?�ciju sadursme. Izst?�dei izvirz?ti tr?s mot?vi – kosmoss, cilv?ks un tehnolo?iju iesp?jas.

M?su uzdevums nav dot atbildi, k?� b?tu j?�dz?vo t?�l?�k, m?s to nemaz nevaram. Izst?�de nav m??in?�jums model?t ide?�lu pasaules uzb?vi vai pied?�v?�t receptes, k?� to dar?t. Visi mot?vi balst?�s uz re?�li eksist?još?�m form?�m, kur?�m tom?r cilv?ki maz piev?rš uzman?bu. Interese par Visumu atkal k??st t?ri utilit?�ra, puse no M?ness jau ir p?�rdota, un m?s skat?�mies uz cit?�m plan?t?�m, k?� uz iesp?ju p?�rv?�kties ekolo?iskas katastrofas gad?jum?�. Svar?gi ir atg?�din?�t par esam?bas, notiekoš?� fenomenu. Makro un mikrokosmiskais m?rogs, no kura varam par?�d?t tikai atseviš?us fragmentus, neattiecas uz “nodok?iem un n?�vi” – div?�m nemain?g?�m v?rt?b?�m, kas nosaka m?su dz?vi sabiedrisko form?�ciju kontekst?�. Šis m?rogs nor?�da uz notiekoš?� nosl?pumu un di�enumu.

Kosmoss

Civiliz?�cija dz?vo, ne tikai pak?aujoties naudas un varas sv?�rst?b?�m. M?s dz?vojam Piena Ce?a galaktik?�, kur notiek zvaig�?u piedzimšana un miršana, kur veidojas un sabr?k planet?�ras sist?mas, un iek?aujamies dabas procesos. Visums ir diskr?ts, skaists, neizzin?�ms. Visuma skaistuma valdzin?�jums nes t?�du inform?�cijas pl?smu, kas b?t?b?� nevar tikt verbaliz?ta. M?s interes? Apsl?pt?� manifest?�cija pati, jo t?�s anal?ze vai izskaidrojami nav iesp?jami.

Cilv?ks

Gleznojumos izmantoti anatomiski cilv?ka att?li, kuru atainošanas m?r?is ir nevis medic?nisks, bet gan ilustr?�cija iedzi?in?�šan?�s procesam. Visi dz?v?bas procesi, kas notiek cilv?ka organism?�, ir sare�??tas sist?mas, kas nodrošina m?su sp?ju elpot, dom?�t, uztvert, rad?t, b?t.

Fotogr?�fij?�s fiks?tas mikroskopisku, specifisk?�m filmu emulsij?�m piem?tošu ?patn?bu rad?tas sist?mas - da??ji ??misku, da??ji ar? digit?�lu artefaktu rezult?�ti. Š?m sist?m?�m nav tieša sakara ar cilv?ka esam?bu, tom?r taj?�s atspogu?ojas š?s esam?bas strukt?ras. T?� ir mikrokosma projekcija.

Tehnolo?ijas

M?sdienu tehnolo?ijas un komunik?�ciju temps nojauc robe�as un padara pasauli tik pieejamu, k?� v?l nekad agr?�k. Tehnolo?ijas pašas par sevi nav nekas labs vai slikts. Tas ir instruments. Izst?�des darbu gad?jum?� t?�s – fotogr?�fija, datorsimul?�cija, tomogr?�fija, satel?tatt?li u.c. - ?auj izmantot mot?vus, kas neapbru?otai acij nav pieejami. Tom?r atkl?�ts paliek jaut?�jums: kas visp?�r ir izzin?�ms un kas turpret? var tikt vien?gi apl?kots.

?irts Bišs l?dz šim bijis paz?stams k?� komponists un filmu m?zikas autors ("Lielais Kristaps" 2005. gad?�) un fotogr?�fijai piev?rsies sam?ra nesen. ?. Biša fotogr?�fij?�s v?rojam "iepakojuma" tendenci, diskr?tumu, distanci, kas rezult?jas zin?�m?� vizu?�l?� klusum?�, kurš m?�ksliniekam ir interesants turpm?�kiem radošiem p?t?jumiem. No otras puses, "iepakojuma" principam piem?t ar? dekorat?vais aspekts. "Izv?le, attiec?b?� uz ritmu un kr?�su man ir daudzk?�rt svar?g?�ka, nek?� si�ets. T?�p?c man ir tuvs t?� d?v?tais Konkr?t?�s fotogr?�fijas virziens, kur fotogr?�fija piev?ršas pati saviem l?dzek?iem un iesp?j?�m, atsakoties no tik pierast?�s "?�rpasaules reproduc?šanas", atz?st ?irts. Cit?jot Theo van Doesburg (Konkr?t?�s m?�kslas manifests, 1930) - "Att?la elements nenoz?m? neko citu, k?� vien?gi pats sevi".

Modris Brasli?š savus darbs s?�k izst?�d?t jau kopš 1995. gada, ne tikai Latvij?�, bet ar? kaimi?valst?s. Vair?�ki Modra Brasli?a darbi atrodas priv?�tkolekcij?�s V?�cij?�, D?�nij?�, Igaunij?�, Latvij?�. Str?�d?� glezniec?ba un poligr?�fij?�.

Modris - “Mani interes? pan?�kt t?lainu un dokument?�lu iespaidu. Es grib?tu atsaukties uz Jozefa Boisa teikto :"Es dom?�ju. ka ir pien?�cis gals m?sdienu m?�kslai un ir j?�rada antropolo?iska m?�ksla", un uz literat?ras klasi?a Oskara Vailda v?�rdiem, ka ir (notiek, eksist?), tas, kas ir redzams.”