Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

 

 

 

10.augustā 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā starptautiskā grafikas festivāla „Printmaking In” ietvaros notiks saruna ar poļu mākslinieku Mačeju Jaroščuku (Maciej Jaroszczuk) un amerikāņu māksliniekiem Stīvu Vanoni (Steve Vanoni), Džimu Pērtlu (Jim Pirtle), Leksiju Haringtonu (Lexi Harrington), Maru Katalanu (Mara Catalan), Gebu Berru (Geb Berr) un mākslinieku apvienībām Wild Torus un Antibody Corporation.

Mačejs Jaroščuks ieradies Rīgā, lai rezidences laikā papildinātu savu grafikas darbu sēriju „Pelnu diena”. 11.augustā 16.30 jaunā galerijā LMS ēkā, 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā, 81.telpā, tiks atklāta Mačeja personālizstāde.


 

Festivāls „Printmaking In” piedāvā iespēju iepazīties ne tikai ar ASV grafiķu veikumu izstādē „Klusuma vētra”, kas apskatāma LMS galerijā, bet arī piedzīvot performances, kas norisināsies 11.augustā festivāla izstāžu atklāšanas rallija ietvaros, atklājot izstādes, kurās piedalās mākslinieki no ASV, Austrālijas, Ķīnas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. Rallijs aizsāksies 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un turpināsies 16.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 17.00 Rīgas Mākslas telpā, 18.00 Gētes institūtā, 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, 20.00 Kaņepes Kultūras centrā un noslēgsies 22.00 bārā Autentika.

 

Savukārt, sestdien, 12.augustā 20.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā festivāla ietvaros norisināsies Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde „Dzirdi mani”

 

Festivāls "Printmaking IN" ir ikgadējs starptautisks festivāls, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Festivāls rada vienojošu platformu māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm Eiropā, Skandināvijā, Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Festivāla notikumi piedāvā iepazīt grafikas dažādās tehnikas visā to plašumā. Tas prezentē un kopj tradicionālās grafikas tehnikas (kā linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet parāda arī grafikas starpdisciplināro raksturu.

 

 

 

Festivālu organizē biedrība “Grafikas Kamera” un mākslinieku apvienība “NON GRATA” (Igaunija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, biedrību “Latvijas mākslinieku savienība”, Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”, Gētes institūtu Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmiju, Kaņepes kultūras centru, “Free Riga” un DABA.INFO. Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, Luste silkscreen studio, Akmeņlauzis, Zemgus Poligrāfijas Serviss, Folkklubs Ala Pagrabs, Upnet. Informatīvie atbalstītāji: RadioNABA, Arterritory, Satori.

 

Festivāla mājaslapa: www.printmaking.lv

 

Festivāla Facebook lapa: https://www.facebook.com/PrintmakingInLatvia/

 

Informāciju sagatavoja:

 

Māra Uzuliņa

 

Biedrība “Grafikas kamera”

 

Festivāla “Printmaking IN” koordinatore ārējās komunikācijas jautājumos

 

[email protected]

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Š.g. 14. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības galerij⁠Māra Upzara personālizstādes "Vakara pastaiga" ietvaros notika tikšanas ar mākslnieku. Piedalijās Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas, Rīgas Kultūras koledžas un Ekonomikas un Kultūras augstskolas audzēkņi un pasniedzēji.


 

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Māri Upzaru 14.septembrī plkst. 16:00 LMS galerij⁠11.novembra krastmal⁠35, Rīgā!

 


 

LMS galerij⁠līdz 18.septembrim apskatāma gleznotāja Māra Upzara personālizstāde "Vakara pastaiga". Šī ir mākslinieka  devīt⁠personālizstāde, kas piedāv⁠apskatīt dažādu gadu darbu izlasi ar izteikti konstruktīvu krāsu laukumu kārtojumu.


Gleznotājs Māris Upzars beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1997. gadā. Taj⁠paša gad⁠kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Mākslinieks skolojies pie izcilajiem latviešu gleznotājiem - Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un Alekseja Naumova. Kopš 1991. gada regulāri piedalās izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan tādās valstīs k⁠Zviedrija, Gruzija, Beļģija, Zviedrija u.c. Māra Upzara darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģij⁠,Spānijā, ASV.

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielāk⁠performance Baltij⁔


 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina ikvienu trešdien, 29.oktobrī plkst. 17.00 piedalīties diskusij⁠"Baltijas ceļš. Lielāk⁠performance Baltijā". Diskusija notiks LMS Galerijā, 11.novembra krastmal⁠35.

 

„Baltijas ceļu” dēvējam par unikālu sociālu fenomenu, kas rada ietekmi arī uz šī laikmeta procesiem un ir nedzēšami iespiedies Baltijas tautu kolektīvaj⁠atmiņā. Diskusij⁠risināsim dažādus jautājumus. Vai "Baltijas ceļu" var uztvert k⁠mākslas darbu? K⁠izvēlēt⁠protesta forma raksturo konkrēt⁠laika situāciju Baltijas sabiedrīb⁠un inteliģencē? Kas notiek ar inteliģences aktīvismu mūsdienās un vai „Baltijas ceļš” k⁠ideja spētu eksistēt arī 2014.gadā?

 

Diskusiju vadīs jauno mediju mākslinieks, urbānās vēstures un sabiedrības pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Savu viedokli paudīs gan t⁠laika aktīvisti, inteliģences pārstāvji, mākslinieki, k⁠arī jauni cilvēki, kas skatās uz šo notikumu ar distanci un spēj analizēt to k⁠sociālu fenomenu sabiedrības norisēs. Dalību diskusij⁠apstiprinājis Romualds Ražuks, Juris Dobelis, Aleksandrs Demāenko un Igors Dobičins.

 

Diskusijas noslēgum⁠būs iespēja vērot Jura Podnieka filmas, kuras komentēs J.Podnieka asistents Aleksandrs Demāenko . Paredzētās filmas: "Krustceļš", "Impērijas gals" un "Vai viegli būt jaunam?".

Diskusija notiek Baltijas valstu mākslinieku ceļojošās izstādes "KELIAS/CEĻŠ/KETT" ietvaros, tāpēc diskusijas laik⁠būs lieliska iespēja aplūkot mūsdienu mākslinieku darbos pausto attieksmi pret „Baltijas ceļu”. Izstāde ir ieskats mūsdienu Baltijas mākslā, jo no katras valsts piedalās 12 dažādu mākslas veidu pārstāvji, kuru darbos vērojama gan krāsu ekspresija un izteiksmīgu triepienu faktūras, gan arī minimālisms un lietišķums, kas parāda cik ļoti dažādi cilvēki izjūt „Baltijas ceļu”. Arī katram māksliniekam asociācijas par šo notikumu ir pilnīgi savādākas, tāpēc izstādē eksponētie darbi atspoguļo plaša spektra emociju, uztveres un sajūtu daudzveidību.

 

Izstāde „KELIAS/CEĻŠ/KETT” būs aplūkojama LMS Galerij⁠līdz 3. novembrim.

 

***

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielāk⁠performance Baltij⁔

29.oktobrī pulksten 17.00

LMS galerijā, 11.novembra krastmal⁠35

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

DARZAKERAMIKA

 

DISKUSIJA "DĀRZA KERAMIKAS FENOMENS

22.08.2014. PLKST. 17:00


LMS GALERIJA, 11. NOVEMBRA KRASTMALA 35


 

22. augustā, plkst. 17.00, LMS galerija Izstāžu zālē, 11.novembra krastmal⁠35, notiks publisk⁠diskusija "Dārza keramikas fenomens".
Diskusij⁠piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem k⁠Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., k⁠arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 
Tikšanos aktīv⁠sarun⁠un viedokļu apmaiņ⁠vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

Diskusij⁠piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem k⁠Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., k⁠arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 

 

Tikšanos aktīv⁠sarun⁠un viedokļu apmaiņ⁠vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

 

Latvijas Mākslinieku savienība informē un aicina apmeklēt LMS muzeja keramikas kolekcijas izstādi "Jūga māksla" Latvijas Mākslinieku savienības telpās 11. novembra krastmal⁠35 un Latvijas Mākslinieku savienības radošaj⁠kvartāl⁠"Kombināts MĀKSLA", Gaujas iel⁠5.
Izstāde apskatāma no 21. jūlija līdz 13. septembrim.

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Ja vispār ir vajadzīga Mākslinieku savienība, tad kāda, kam un kāpēc.

Dīvaini un tomēr.


 

Decembrī apmēram trešā daļa Mākslinieku savienības biedru pulcējās Latviešu biedrības namā, lai apspriestu vairākus jautājumus; a) par iestāšanos UNESCO AIAP (Starptautiskaj⁠plastisko mākslu asociācijā); b) par Mākslas fonda darbību un ar to saistītajām finansiālajām problēmām; c) par informācijas centra izveidošanu Mākslinieku savienības paspārnē un d) par Mākslinieku savienības kongresa sasaukšanu nākošā gada aprīlī.

Šīs sapulces gaitu sīkāk aprakstījis Pēteris Bankovskis 13.decembra Literatūr⁠un Mākslā, turpat savos iespaidos par to dalās Herberts Dubins, tādēļ šeit gribu pakavēties pie jautājuma, kas vis⁠sapulces gait⁠zemtekst⁠jautās vai aiz katras frāzes un katras traģikomiskās situācijas, kuru šaj⁠sapulcē netrūka, tomēr noformulēts nez kāpēc netika. Un, proti- jautājums par pašas MS pastāvēšanu: ja t⁠vispār vairs ir vajadzīga, tad kāda, kam un kāpēc. Citiem vārdiem- un tas šoreiz ir tīrs formas jautājums- kas un kād⁠veid⁠palīdzēs mūsu radošajai inteliģencei – vai konkrētaj⁠gadījum⁠– lielai un visai nozīmīgai tās daļai – māksliniekiem saglabāt savu pašapziņu. vai to spēs MS, kas līdz šim pastāvēja k⁠institūts, kura pamatfunkcija bija ideoloģijas reprezentācija?

Varbūt tas izklausīsies dīvaini un tomēr- tieši šāds institūts šobrīd šķiet vairāk nek⁠jebkad vajadzīgs lielākajai daļai mākslinieku. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs-ideoloģiskais vakuums, kas pašreiz valda mūsu inteliģences prātos, un nespēja veidot individuālu ideoloģiju savas mākslas ietvaros, jo nekas tāds, protams, Mākslas akadēmij⁠līdz šim netika mācīts.

Nedaudz sarežģītāka šī lieta izskatās no reprezentācijas viedokļa. Ko tad galu gal⁠MS reprezentēs- ideoloģiju vai mākslu, un, ja nu mākslu, tad kādu? Pasaulē par visreprezentablāko šobrīd uzskat⁠tādu mākslas formu, kuru nav iespējams prezentēt. T⁠ir māksla , kurai gluži vienkārši jāļauj būt, jo t⁠ir visefektīvākais cilvēka radošā potenciāla ģenerators. Pagaidām mums vēl ir šāda māksla un mums patiešām ir samēr⁠daudz lielisku gleznotāju, grafiķu, arī daži tēlnieki, taāu, lai tas t⁠būtu, patiešām, šaj⁠teikum⁠divreiz ir jāsvītro vārds mums. Līga Purmale vai Boriss Bērziņš nepieder mums, Kristaps Ģelzis vai Ojārs Feldbergs nav mūsu- viņi ir paši sev, savi. Tādējādi MS reprezentācijas funkcijām vajadzētu aprobežoties ar bezkaislīgu informācijas centra darbību. bet te atkal veidojas apburtais loks, jo ideoloģijas reprezentācija šāda informācijas centra programmā, protams, neietilpst. Acīmredzot mākslīga Mākslinieku savienība, kas vienlaicīgi būtu spējīga darboties uz iekšu, piepildot ideoloģisko vakuumu, un uz āru-to reprezentējot, būs visai nestabils institūts. Un, pat ja izveidotos divas, k⁠ieteica P. Bankovskis, vai pat trīs un vairāk mākslinieku savienības, tad tomēr jautājums paliek- ko tādas dos mākslai un kultūrai? šis jautājums ir zīmīgs sav⁠divdaļībā, jo mākslu nevajadzētu jaukt ar kultūru, tāpat k⁠dzīvu zivi ezer⁠nevajadzētu jaukt ar zivju zupu launagā. Un satraucošākais šeit nav vis tas, ka mums pašreiz trūkst kultūrpolitikas stratēģijas praktiskai rīcībai, bet gan tas, ka politiķi augstprātīgi ignorē kultūru un vēl jo vairāk mākslu k⁠politisku faktoru, proti, ka nav perspektīva ieskata reālajos kultūras procesos, tātad faktiski arī politikā. Būtu pēdējais brīdis noskaidrot atšķirības starp Rietumu vēsturiski izveidojušos demokrātijas modeli, mūsu pašu mītisko demokrātijas priekšstatu un krievu tradicionāl⁠nihilisma raugu, kas briedina pašreizējos demokrātisma centienus Austrumos.

Līdz šim tīši nepieskāros finansiālajām problēmām, kas MS sapulcē tika apspriestas visai kaislīgi. Šķiet, ka tām pašreiz atrisinājuma nav. Turklāt varas struktūras, kādas tās ir bijušas un būs, arvien centīsies diktēt savus nosacījumus, atliek vienīgi cerēt, ka saprāta robežās. Taāu inteliģences un jo īpaši radošās inteliģences prioritāte ir pasaules procesu tiešā un visaptverošā izpratnē. Jaunie viduslaiki, kas ar joni tuvojas, acīmredzot būs pārsteigums daudziem. 

Juris Boiko

 

 Publicēts laikrakst⁠„Diena”