Par galeriju Izst?des Fotogalerija Starptautiskie projekti Lok?lie sadarb?bas projekti Diskusijas Pas?kumi Aktualit?tes Kontakti

 

 

 

10.august? 18.00 Latvijas M?kslinieku savien?bas galerij? starptautisk? grafikas festiv?la „Printmaking In” ietvaros notiks saruna ar po?u m?kslinieku Ma?eju Jaroš?uku (Maciej Jaroszczuk) un amerik??u m?ksliniekiem St?vu Vanoni (Steve Vanoni), D�imu P?rtlu (Jim Pirtle), Leksiju Haringtonu (Lexi Harrington), Maru Katalanu (Mara Catalan), Gebu Berru (Geb Berr) un m?kslinieku apvien?b?m Wild Torus un Antibody Corporation.

Ma?ejs Jaroš?uks ieradies R?g?, lai rezidences laik? papildin?tu savu grafikas darbu s?riju „Pelnu diena”. 11.august? 16.30 jaun? galerij? LMS ?k?, 11.novembra krastmal? 35, 5.st?v?, 81.telp?, tiks atkl?ta Ma?eja person?lizst?de.

 

Festiv?ls „Printmaking In” pied?v? iesp?ju iepaz?ties ne tikai ar ASV grafi?u veikumu izst?d? „Klusuma v?tra”, kas apskat?ma LMS galerij?, bet ar? piedz?vot performances, kas norisin?sies 11.august? festiv?la izst?�u atkl?šanas rallija ietvaros, atkl?jot izst?des, kur?s piedal?s m?kslinieki no ASV, Austr?lijas, ??nas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. Rallijs aizs?ksies 15.00 Latvijas Nacion?laj? bibliot?k? un turpin?sies 16.00 Latvijas M?kslinieku savien?bas galerij?, 17.00 R?gas M?kslas telp?, 18.00 G?tes instit?t?, 19.00 Latvijas M?kslas akad?mijas jaunaj? korpus?, 20.00 Ka?epes Kult?ras centr? un nosl?gsies 22.00 b?r? Autentika.

 

Savuk?rt, sestdien, 12.august? 20.00 Latvijas M?kslas akad?mijas jaunaj? korpus? festiv?la ietvaros norisin?sies Agneses Bordjukovas laikmet?g?s dejas izr?de „Dzirdi mani”

 

Festiv?ls "Printmaking IN" ir ikgad?js starptautisks festiv?ls, kas radies Igaunij?, P?rnav?, 1998. gad?. Festiv?ls rada vienojošu platformu m?ksliniekiem no da�?d?m pasaules valst?m Eirop?, Skandin?vij?, Amerik?, Austr?lij? un ?zij?. Festiv?la notikumi pied?v? iepaz?t grafikas da�?d?s tehnikas vis? to plašum?. Tas prezent? un kopj tradicion?l?s grafikas tehnikas (k? linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet par?da ar? grafikas starpdisciplin?ro raksturu.

 

 

 

Festiv?lu organiz? biedr?ba “Grafikas Kamera” un m?kslinieku apvien?ba “NON GRATA” (Igaunija) sadarb?b? ar Latvijas Nacion?lo bibliot?ku, biedr?bu “Latvijas m?kslinieku savien?ba”, Izst?�u z?li “R?gas m?kslas telpa”, G?tes instit?tu R?g?, Latvijas M?kslas akad?miju, Ka?epes kult?ras centru, “Free Riga” un DABA.INFO. Festiv?lu atbalsta Valsts Kult?rkapit?la fonds, R?gas dome, ASV v?stniec?ba Latvij?, Luste silkscreen studio, Akme?lauzis, Zemgus Poligr?fijas Serviss, Folkklubs Ala Pagrabs, Upnet. Informat?vie atbalst?t?ji: RadioNABA, Arterritory, Satori.

 

Festiv?la m?jaslapa: www.printmaking.lv

 

Festiv?la Facebook lapa: https://www.facebook.com/PrintmakingInLatvia/

 

Inform?ciju sagatavoja:

 

M?ra Uzuli?a

 

Biedr?ba “Grafikas kamera”

 

Festiv?la “Printmaking IN” koordinatore ?r?j?s komunik?cijas jaut?jumos

 

[email protected]

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Š.g. 14. septembr? Latvijas M?�kslinieku savien?bas galerij?� M?�ra Upzara person?�lizst?�des "Vakara pastaiga" ietvaros notika tikšanas ar m?�kslnieku. Piedalij?�s Nacion?�l?�s M?�kslu vidusskolas Ja?a Rozent?�la M?�kslas skolas, R?gas Kult?ras koled�as un Ekonomikas un Kult?ras augstskolas audz?k?i un pasniedz?ji.

 

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Aicin?�m uz tikšanos ar m?�kslinieku M?�ri Upzaru 14.septembr? plkst. 16:00 LMS galerij?� 11.novembra krastmal?� 35, R?g?�!

 

 

LMS galerij?� l?dz 18.septembrim apskat?�ma gleznot?�ja M?�ra Upzara person?�lizst?�de "Vakara pastaiga". Š? ir m?�kslinieka  dev?t?� person?�lizst?�de, kas pied?�v?� apskat?t da�?�du gadu darbu izlasi ar izteikti konstrukt?vu kr?�su laukumu k?�rtojumu.

Gleznot?�js M?�ris Upzars beidzis Latvijas M?�kslas akad?miju 1997. gad?�. Taj?� paša gad?� k?uvis par Latvijas M?�kslinieku savien?bas biedru. M?�kslinieks skolojies pie izcilajiem latviešu gleznot?�jiem - Borisa B?rzi?a, Indu?a Zari?a un Alekseja Naumova. Kopš 1991. gada regul?�ri piedal?�s izst?�d?s un simpozijos gan Latvij?�, gan t?�d?�s valst?s k?� Zviedrija, Gruzija, Be??ija, Zviedrija u.c. M?�ra Upzara darbi atrodas priv?�tkolekcij?�s ne tikai Latvij?�, bet ar? V?�cij?�, It?�lij?�, D?�nij?�, Zviedrij?�, Norv??ij?� ,Sp?�nij?�, ASV.

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

 

Diskusija „Baltijas ce?š. Liel?�k?� performance Baltij?�”

 

Latvijas M?�kslinieku savien?ba aicina ikvienu trešdien, 29.oktobr? plkst. 17.00 piedal?ties diskusij?� "Baltijas ce?š. Liel?�k?� performance Baltij?�". Diskusija notiks LMS Galerij?�, 11.novembra krastmal?� 35.

 

„Baltijas ce?u” d?v?jam par unik?�lu soci?�lu fenomenu, kas rada ietekmi ar? uz š? laikmeta procesiem un ir nedz?šami iespiedies Baltijas tautu kolekt?vaj?� atmi??�. Diskusij?� risin?�sim da�?�dus jaut?�jumus. Vai "Baltijas ce?u" var uztvert k?� m?�kslas darbu? K?� izv?l?t?� protesta forma raksturo konkr?t?� laika situ?�ciju Baltijas sabiedr?b?� un inteli?enc?? Kas notiek ar inteli?ences akt?vismu m?sdien?�s un vai „Baltijas ce?š” k?� ideja sp?tu eksist?t ar? 2014.gad?�?

 

Diskusiju vad?s jauno mediju m?�kslinieks, urb?�n?�s v?stures un sabiedr?bas p?tnieks M?�rti?š E??elis. Savu viedokli paud?s gan t?� laika akt?visti, inteli?ences p?�rst?�vji, m?�kslinieki, k?� ar? jauni cilv?ki, kas skat?�s uz šo notikumu ar distanci un sp?j analiz?t to k?� soci?�lu fenomenu sabiedr?bas noris?s. Dal?bu diskusij?� apstiprin?�jis Romualds Ra�uks, Juris Dobelis, Aleksandrs Dem?�enko un Igors Dobi?�ins.

 

Diskusijas nosl?gum?� b?s iesp?ja v?rot Jura Podnieka filmas, kuras koment?s J.Podnieka asistents Aleksandrs Dem?�enko . Paredz?t?�s filmas: "Krustce?š", "Imp?rijas gals" un "Vai viegli b?t jaunam?".

Diskusija notiek Baltijas valstu m?�kslinieku ce?ojoš?�s izst?�des "KELIAS/CE?Š/KETT" ietvaros, t?�p?c diskusijas laik?� b?s lieliska iesp?ja apl?kot m?sdienu m?�kslinieku darbos pausto attieksmi pret „Baltijas ce?u”. Izst?�de ir ieskats m?sdienu Baltijas m?�ksl?�, jo no katras valsts piedal?�s 12 da�?�du m?�kslas veidu p?�rst?�vji, kuru darbos v?rojama gan kr?�su ekspresija un izteiksm?gu triepienu fakt?ras, gan ar? minim?�lisms un lietiš?ums, kas par?�da cik ?oti da�?�di cilv?ki izj?t „Baltijas ce?u”. Ar? katram m?�ksliniekam asoci?�cijas par šo notikumu ir piln?gi sav?�d?�kas, t?�p?c izst?�d? ekspon?tie darbi atspogu?o plaša spektra emociju, uztveres un saj?tu daudzveid?bu.

 

Izst?�de „KELIAS/CE?Š/KETT” b?s apl?kojama LMS Galerij?� l?dz 3. novembrim.

 

***

 

Diskusija „Baltijas ce?š. Liel?�k?� performance Baltij?�”

29.oktobr? pulksten 17.00

LMS galerij?�, 11.novembra krastmal?� 35

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

DISKUSIJA "D?RZA KERAMIKAS FENOMENS

22.08.2014. PLKST. 17:00

LMS GALERIJA, 11. NOVEMBRA KRASTMALA 35

 

Diskusij?� piedal?sies un b?s iesp?jams iepaz?ties ar Latvijas kerami?iem k?� Violeta J?�tniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberi?a, Ausma �?ri?a, Anna �?ri?a, Skaidr?te Cihovska, Normunds La??is u.c., k?� ar? izst?�des kuratorus Igoru Dobi?�inu un J?�ni Purcenu. 

 

Tikšanos akt?v?� sarun?� un viedok?u apmai??� vad?s kerami?is Imants Kl?dz?js.

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Ja visp?�r ir vajadz?ga M?�kslinieku savien?ba, tad k?�da, kam un k?�p?c.

D?vaini un tom?r.

 

Decembr? apm?ram treš?� da?a M?�kslinieku savien?bas biedru pulc?j?�s Latviešu biedr?bas nam?�, lai apspriestu vair?�kus jaut?�jumus; a) par iest?�šanos UNESCO AIAP (Starptautiskaj?� plastisko m?�kslu asoci?�cij?�); b) par M?�kslas fonda darb?bu un ar to saist?taj?�m finansi?�laj?�m probl?m?�m; c) par inform?�cijas centra izveidošanu M?�kslinieku savien?bas pasp?�rn? un d) par M?�kslinieku savien?bas kongresa sasaukšanu n?�koš?� gada apr?l?.

Š?s sapulces gaitu s?k?�k aprakst?jis P?teris Bankovskis 13.decembra Literat?r?� un M?�ksl?�, turpat savos iespaidos par to dal?�s Herberts Dubins, t?�d?? šeit gribu pakav?ties pie jaut?�juma, kas vis?� sapulces gait?� zemtekst?� jaut?�s vai aiz katras fr?�zes un katras tra?ikomisk?�s situ?�cijas, kuru šaj?� sapulc? netr?ka, tom?r noformul?ts nez k?�p?c netika. Un, proti- jaut?�jums par pašas MS past?�v?šanu: ja t?� visp?�r vairs ir vajadz?ga, tad k?�da, kam un k?�p?c. Citiem v?�rdiem- un tas šoreiz ir t?rs formas jaut?�jums- kas un k?�d?� veid?� pal?dz?s m?su radošajai inteli?encei – vai konkr?taj?� gad?jum?� – lielai un visai noz?m?gai t?�s da?ai – m?�ksliniekiem saglab?�t savu pašapzi?u. vai to sp?s MS, kas l?dz šim past?�v?ja k?� instit?ts, kura pamatfunkcija bija ideolo?ijas reprezent?�cija?

Varb?t tas izklaus?sies d?vaini un tom?r- tieši š?�ds instit?ts šobr?d š?iet vair?�k nek?� jebkad vajadz?gs liel?�kajai da?ai m?�kslinieku. Iemesls tam ir ?oti vienk?�ršs-ideolo?iskais vakuums, kas pašreiz valda m?su inteli?ences pr?�tos, un nesp?ja veidot individu?�lu ideolo?iju savas m?�kslas ietvaros, jo nekas t?�ds, protams, M?�kslas akad?mij?� l?dz šim netika m?�c?ts.

Nedaudz sare�??t?�ka š? lieta izskat?�s no reprezent?�cijas viedok?a. Ko tad galu gal?� MS reprezent?s- ideolo?iju vai m?�kslu, un, ja nu m?�kslu, tad k?�du? Pasaul? par visreprezentabl?�ko šobr?d uzskat?� t?�du m?�kslas formu, kuru nav iesp?jams prezent?t. T?� ir m?�ksla , kurai glu�i vienk?�rši j?�?auj b?t, jo t?� ir visefekt?v?�kais cilv?ka radoš?� potenci?�la ?enerators. Pagaid?�m mums v?l ir š?�da m?�ksla un mums patieš?�m ir sam?r?� daudz lielisku gleznot?�ju, grafi?u, ar? da�i t?lnieki, ta?�u, lai tas t?� b?tu, patieš?�m, šaj?� teikum?� divreiz ir j?�sv?tro v?�rds mums. L?ga Purmale vai Boriss B?rzi?š nepieder mums, Kristaps ?elzis vai Oj?�rs Feldbergs nav m?su- vi?i ir paši sev, savi. T?�d?j?�di MS reprezent?�cijas funkcij?�m vajadz?tu aprobe�oties ar bezkaisl?gu inform?�cijas centra darb?bu. bet te atkal veidojas apburtais loks, jo ideolo?ijas reprezent?�cija š?�da inform?�cijas centra programm?�, protams, neietilpst. Ac?mredzot m?�ksl?ga M?�kslinieku savien?ba, kas vienlaic?gi b?tu sp?j?ga darboties uz iekšu, piepildot ideolo?isko vakuumu, un uz ?�ru-to reprezent?jot, b?s visai nestabils instit?ts. Un, pat ja izveidotos divas, k?� ieteica P. Bankovskis, vai pat tr?s un vair?�k m?�kslinieku savien?bas, tad tom?r jaut?�jums paliek- ko t?�das dos m?�kslai un kult?rai? šis jaut?�jums ir z?m?gs sav?� divda??b?�, jo m?�kslu nevajadz?tu jaukt ar kult?ru, t?�pat k?� dz?vu zivi ezer?� nevajadz?tu jaukt ar zivju zupu launag?�. Un satraucoš?�kais šeit nav vis tas, ka mums pašreiz tr?kst kult?rpolitikas strat??ijas praktiskai r?c?bai, bet gan tas, ka politi?i augstpr?�t?gi ignor? kult?ru un v?l jo vair?�k m?�kslu k?� politisku faktoru, proti, ka nav perspekt?va ieskata re?�lajos kult?ras procesos, t?�tad faktiski ar? politik?�. B?tu p?d?jais br?dis noskaidrot atš?ir?bas starp Rietumu v?sturiski izveidojušos demokr?�tijas modeli, m?su pašu m?tisko demokr?�tijas priekšstatu un krievu tradicion?�l?� nihilisma raugu, kas briedina pašreiz?jos demokr?�tisma centienus Austrumos.

L?dz šim t?ši nepiesk?�ros finansi?�laj?�m probl?m?�m, kas MS sapulc? tika apspriestas visai kaisl?gi. Š?iet, ka t?�m pašreiz atrisin?�juma nav. Turkl?�t varas strukt?ras, k?�das t?�s ir bijušas un b?s, arvien cent?sies dikt?t savus nosac?jumus, atliek vien?gi cer?t, ka sapr?�ta robe�?�s. Ta?�u inteli?ences un jo ?paši radoš?�s inteli?ences priorit?�te ir pasaules procesu tieš?� un visaptveroš?� izpratn?. Jaunie viduslaiki, kas ar joni tuvojas, ac?mredzot b?s p?�rsteigums daudziem. 

Juris Boiko

 

 Public?ts laikrakst?� „Diena”

© 2009 - 2021 LMS. Izstrādāts: Dators x Dizains