Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izst?des Izst?des galerij? 2021 Izst?des galerij? 2020 Izst?des galerij? 2019 Izst?des galerij? 2018 Izst?des galerij? 2017 Izst?des galerij? 2016 Izst?des galerij? 2015 Izst?des galerij? 2014 Izst?des galerij? 2013 Izst?des galerij? 2012 Izst?des galerij? 2011 Izst?des galerij? 2010 Latvijas un Baltkrievijas grafika Aldis Karkovskis Baiba Os?te J?zeps P?goznis M?kslas dienas toreiz. '59 - '89. Ruta Bogustova Gloria Pazudis-Atrasts Inta Dobr?ja Dialogs 2010 Lapu mes Rudens 2010 Andris Biezb?rdis Izst?des galerij? 2009 Izst?des galerij? 2008 Izst?des galerij? 2007 Izst?des galerij? 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lok?lie sadarb?bas projekti Diskusijas Pas?kumi Aktualit?tes Kontakti

 

INTAS DOBR?JAS GLEZNU IZST?DE

 

 

        No 2010. gada 5. – 27. augustam Latvijas M?kslinieku savien?bas galerij? skat?ma gleznot?jas Intas Dobr?jas jubilejas retrospekt?va darbu person?lizst?de, kur? ekspon?tas gleznas, tapušas laika posm? no pirm?s izst?des 1968. gad? l?dz šai dienai. Izst?d? izst?d?ti darbi, kuri atrodas Latvijas muzeju darbu arh?vos, priv?tkolekcij?s un autores ?pašuma esošie darbi.

 

        Inta Dobr?ja dzimusi 1940. gad?, 1967. gad? absolv?jusi M?kslas akad?mijas glezniec?bas noda?u. Kopš 1972. gada Latvijas M?kslinieku savien?bas biedre. M?kslinieces t?mu lok? domin?jošo vietu ie?em figur?li t?li, portreti, darba tematikai velt?ti risin?jumi, k? ar? klus?s dabas. Intas Dobr?jas dai?rade saist?s ar sadz?v? rast?m v?rt?b?m, kuras saglab?jušas savu noz?mi ikvien? v?sturiskaj? laika posm?.

 

        „Intas Dobr?jas m?kslas ce?? nav iepriekš?j? noliegšanas un l?zuma posmu. Vi?a vienm?r tur?jusies pie telpiski ton?l?s glezniec?bas, k? pie visspilgt?k? izteiksmes veida, jo neredz iemeslu, k?d?? no t? vajadz?tu atteikties. M?ksliniece ar? saprot, cik svar?gi palikt uztic?gai sev. J?main?s b?tu tikai tad, ja forma vairs neatbilstu domai un p?rliec?bai, ja l?dzšin?j? izteiksmes valoda izr?d?tos izsmelta. Vi?as m?ksl? mai?as punkti bijuši tikai k? pilnveidošan?s pak?pieni, arvien prasm?g?k un tieš?k atsedzot emocion?li izjustu t?mu.” – t? Intas Dobr?jas dai?radi raksturo Uldis Zemzars.

 

 

 

Ingr?da Bur?ne:

             P?c nedaudz vair?k k? divdesmit gadiem m?ksliniece INTA DOBR?JA ar saviem darbiem atkal ir ien?kusi M?kslinieku nama galerijas z?l?. Ien?kusi, lai atskat?tos un r?d?tu to, ko no savu gleznu bag?t?g? un daudzveid?g? kopuma izv?l?jusies noz?m?gas dz?ves jubilejas skatei. Š? ir gaid?ta ekspoz?cija, jo kopš pirm?s l?dzdal?bas m?kslas izst?d?s (1968) Intai Dobr?jai vienm?r bijis savs saprat?ju, atzin?ju loks. Un tas nav maz. Kas nodrošina m?ksliniecei tik ilgstošu un patiesu interesi par vi?as domu un j?tu pasauli?

            Te var?tu min?t daudz un da?dus apst?k?us, nez?dam?bas, laika rit?juma noteikt? sakar?bas. Un, protams, pašas m?kslinieces person?bu, vi?as rakstura ?paš?bas. No t?m, manupr?t, k? b?tisk?k?s izce?amas tr?s v?rt?bas, bez kur?m m?kslinieks nevar nostiprin?t savu vietu paaudzes, glezniec?bas un nacion?l?s (l?dz ar to pasaules) kult?ras kontekst?.

            M?R?TIEC?BA. No att?luma v?rojot, š?iet, ka ar apbr?nojamu vieglumu m?ksliniece jau agros gados apzin?jusies ce?u, kas ejams. Un pielikusi visas p?les, lai pašas nospraust?s robe?s ?stenotu principus, paties?bas, gudr?bas, kuras ieliek savas glezniec?bas izteiksmes noskaidrošan?. Caur skaisto, sieviš??go, m??go Inta Dobr?ja run? par nep?rtraukt?bu, vitalit?ti, harmoniju. T?d?j?di m?kslinieces sp?ks sekm? to l?dzsvaru, kas tik nepieciešams daudzu ?tisku un est?tisku v?rt?bu sairuma laik?.

            PATST?V?BA. Ar respekt?jamu notur?bu Inta Dobr?ja ir pilnveidojusi izv?l?to t?mu un izteiksmes l?dzek?u loku. Vi?a nav loc?jusies l?dzi ?slaic?g?m modes tendenc?m, publikas gaumei un kritikas apnic?gajiem pras?jumiem p?c m?kslas laikmet?guma. Reiz k?d? sarun? m?ksliniece teikusi – Kur man pašai sava p?rliec?ba, tur es daudz neklausos nek?dos labos padomos. Kurp ved ar labiem padomiem bru??ts ce?š, tas jau tautas parun? iekod?ts. Uztic?ba savai p?rliec?bai ir t?, kas ??vusi Intai Dobr?jai izkopt savu balsi. Ar cit?m nesajaucamu, dzi?u, pies?tin?tu, noska??s bag?tu.

            PROFESIONALIT?TE. Ja ar šo j?dzienu saprot ne tikai k?das ieceres teor?tisku izkl?stu, pieteikumu, koncepciju, bet noteiktas kvalit?tes amata prasmes, tad Inta Dobr?ja ir sasniegusi atz?stamu meistar?bu. Teicama z?m?t?ja, kas br?vi r?kojas ar kompoz?cijas likum?b?m, pretgaism?s tvert? nians?t? kolor?ta izpratne dod iesp?ju plakn? veidot piln?gu telpas un formas iluzionismu. Un tieši formas izpratn?, tektonik?, apm??ojum?, manupr?t, ir k?da ?paša nianse, kas Intas Dobr?jas rokrakstu dara unik?lu. Varb?t tas n?k no vi?as s?kotn?j?s kerami?es izgl?t?bas. T? vien vedas m?kslinieces raenos sieviešu kailaugumus sal?dzin?t ar Latgales dimeistaru vizošaj?m, aicinošaj?m piena kr?k?m. Un ne tikai j?dzieniskaj? daudznoz?m?gum?, bet tieši formu plastiskum?, atbilst?b?, monumentalit?t?.

            TALANTS? Par talantu nerun?šu. Tas piem?t gandr?z katram k?d? noteikt? jom?. Talants nav ne izm?r?ms, ne prognoz?jams, ne par ?tru cildin?ms, ne priekšlaic?gi norakst?ms pie radošas k??mes, no kur?m nav pasarg?ts neviens. 1975. gad? reisors Hercs Franks un operators Juris Podnieks izveidoja jaunajiem m?ksliniekiem velt?tu kinourn?lu. Taj? bija vair?ki sieti, kuri st?st?ja par daudz?m cer?b?m. T? ?sti m?ksl? piepild?juš?s un palikušas, manupr?t, tikai divas. Viena no t?m ir š?s izst?des autore Inta Dobr?ja. Talants nepast?v, neeksist?, neatkl?jas bez m?r?tiec?bas, patst?v?bas un profesionalit?tes.

 

 

 

Inta Dobr?ja

 

Šuv?jas. 1989. g. a/e 114x116

 

 

Inta Dobr?ja

 

M?te ar b?rnu. 1983. g. a/e 90x92

 

 

Inta Dobr?ja

 

Ar sveci. 2000. g. a/e 46x41